MMD 2016. gada jūlija / augusta numura (2016/04) SATURS
♦ Gada balva medniecībā. Nolikums
♦ Vērienīga atgriešanās, iespaidīga debija...
→ Ogres tehnikumā (OT), kur zinības gūst arī mežinieki, maija ziedonī notika reģionālā medību trofeju izstāde "Ogre 2016". Šis fakts prasīt prasās pēc iemūžināšanas "papīra formātā" – plašākas pieminēšanas un aprādīšanas žurnāla lappusēs. Iemesli – vairāki. Nu kaut vai "tīri trofejiskais" – izstāde, kas risinājās no 3. līdz 15. maijam, bija ļoti, pat neticami vērienīga. Un kvalitatīva. Vērtējiet paši – izstādītas 393 trofejas, no tām 289 medaļotas...
♦ Trofejas un dokumenti
→ Pagājušā gada rudens pusē presē parādījās ziņa, ka Latvijā policisti kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem kādā viesu namā konfiscējuši lāča ādu un izbāzni. Reizēm arī dažādās trofeju izstādēs vai pilsētu svētkos uzrodas kāds vides inspektors, kas sāk taujāt par šajos sarīkojumos redzamās trofejas izcelsmi, un turpinājums var būt trofejas īpašniekam ne pārāk patīkams.
Kā medniekam zināt – ko drīkst vai nedrīkst?
♦ 19. “Kausi” aizvadīti, gatavojamies jubilejai!
→ Šāgada MMD mačos notika daudz. Sacensības, loku šaušana, klusinātāju izmēģinājumi un paraugdemonstrējumi. 23 stendi brīvdabas izstādē. Un, protams, pats galvenais. JŪS! Dalībnieki: 262 "lielie", 55 "mazie", kopā – 317. No 105 mednieku klubiem, četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas.
♦ Komandas, emocijas un Paldies!
→ Turpinot iepazīšanos ar "IWA 2016" pamanītajiem jaunumiem, esam nonākuši līdz šāgada optikas pirmizrādēm. Pirmā tendencs: lauvas tiesa jaunumu pieder pie dārgās cenu kategorijas. "Swarovski" un "Leica" šai ziņā pacentušies īpaši. Vai nu kādam tas patīk, vai ne, taču izskatās, ka vismaz Eiropā dzīve iet uz augšu. Interesantas ziņas ir arī tiem vidusslāņa segmenta klientiem, kam gluži nav "tās naudiņas, kas guļ jūras dibenā". Arī mazcenas klasē ir savi jaunumi. Otra tendence: optikas jomā pamazām arvien vairāk ienāk augstās tehnoloģijas. Par visu to – šā MMD numura lappusēs.
♦ Paldies ūdensputnu medniekiem korespondentiem!
→ Vienpadsmit pētījuma gadu laikā Bioloģijas institūta ornitologiem datus par saviem un savu kolēģu nomedītajiem putniem atsūtījuši 82 mednieki, kuri rūpīgi fiksējuši gan nomedīto putnu skaitu, gan to sugu, dzimumu, vecumu, arī gredzenu (ja tāds ir), bet daži – arī citus datus (svaru, spalvu maiņas īpatnības u.c.). Iesūtīto datu apjoms ir visai iespaidīgs – ziņots par gandrīz desmit tūkstošiem nomedīto ūdensputnu!
♦ Spāņu bezsvins no “Cartuchos Azor”. Gan medībām, gan sportam
→ Tuvojoties ūdensputnu medību sezonai, der atcerēties, ka Latvijā daudzviet drīkst izmantot tikai bezsvina munīciju. Un arī, šaujot pa šķīvīšiem, šautuvē esošā svina koncentrācija veselībai par labu it nemaz nenāk. Šai "gaismā" iederīga būs informācija par spāņu uzņēmuma "Cartuchos Azor" izstrādātajām un izstādē "IWA 2016" demonstrētajām bezsvina skrošu patronām, kuru skrotis radītas no cinka, alvas, bismuta un alumīnija sakausējuma...
♦ Par forsēšanu un pārforsēšanu
♦ Ekoloģijas pamati. 8. daļa. Migrācija un izplatīšanās
→ Zosu un dzērvju kāši un bari uz laukiem ir spilgts apliecinājums tam, ka bieži vien migrācija izraisa putnu pulcēšanos. Tam iemesli ir vairāki, bet acīm redzamākie no tiem – sezonalitātes dēļ daudzi putni migrē vienā un tajā pašā laikā, un tie var izvēlēties vienu un to pašu barošanās dzīvotni. Uzturēšanās barā palīdz arī ātrāk pamanīt plēsēju un indivīdam samazināt iespējas kļūt par to, kurš tiek apēsts, ja plēsēju pamanīt laikus nav izdevies.
♦ Stirnu kazas. Ragi, kļūdas un fakti
→ Pamatojoties uz slovāku zinātnieku pētījumā iegūtajiem datiem, varam neapstrīdami secināt, ka vismaz daļa stirnu, kas klīniski vērtējamas kā stirnu mātītes ar parūkveida ragiem, var piedalīties reproduktīvajā ciklā un sekmīgi vairoties...
♦ Daudzšķautņains kā dimants...
→ Līgonis Bambe, "Gada balvas medniecībā 2015" laureāts. Šķiet, nav daudz tādu ar medniecību, mežu vai šaušanas sportu saistītu lietu, kurās viņš savulaik nebūtu piedalījies vai kuras pats nebūtu organizējis... Un vēl joprojām – arī savos cienījamajos 83 gados – dzinējmedību sezonas sestdienu rītos viņš ir "uz strīpas" klubā "Bauris", pīļot brauc uz pašizveidoto dīķi, bet ikdienā piepalīdz meitai Baibai mežzinātnes lauciņā vai rosās savā bišu dravā.
♦ Krustkalnu un Teiču rezervāti – daba, medības, cilvēki:
♦ Dosjē
♦ Rezervātu izveides mērķis ir jāņem vērā!
♦ Teiči un Krustkalni. Medību kolektīvi
♦ Klūpot un krītot – pa spirāli... Nākotne
→ Teičos 90. gadu sākumā bija uzskaitītas apmēram 100 mežacūkas, bet 1999. gadā pēc klasiskā cūku mēra uzliesmojuma un vilku skaita palielināšanās vairs tikai 17 (!!!). Par populācijas atjaunošanās spējām liecina fakts, ka jau pēc sešiem gadiem – 2005. gadā – uzskaite Teičos rāda jau 325 cūkas (palielinājums – 19 reizes jeb 1911 %), un tiek uzskatīts, ka cūku skaits jau apmēram trīs reizes pārsniedz optimāli pieļaujamo (toreiz tika uzskatīts, ka jābūt 16–20 dzīvniekiem uz 1000 ha, kas, salīdzinot ar pašlaik Medību likumā noteikto vēlamo cūku blīvumu (5/1000 ha), ir visai liels skaitlis...).
♦ “Sarkano punktu” evolūcija
→ Kā jau teikts, optikas jomā pamazām arvien vairāk ienāk augstās tehnoloģijas, turklāt nereti – par samērīgu cenu. Tomēr kolimatortēmēkļu niša ir pretējs piemērs. Lūk, kanādieši un izraēlieši savus jaunos "sarkanos punktus" ir "nopakojuši" tā, ka par mazāk par 700 EUR tirgot negrasās. Un vispār, izvērtējot "IWA 2016" novēroto, šķiet – šis savulaik mednieku makiem it saudzīgais tēmēkļu segments, vismaz "drošo" firmu ziņā, dodas cenu kāpuma virzienā...
♦ Divi mazā mežiņā
♦ Velna nedarbu epicentrā
→ ...te koncertē putojoša straume. Baltdzeltenbrūnas ūdens vērpetes, errīgi šņācot un krācot, brāžas pār akmeņu krāvumu, uzputojies vilnis iebelž pa kāda lielāka akmens zaļajiem sāniem, izšķīst un šņākdams pievienojas pamatstraumei...
Aprakstītais dabas koncerts apmeklējams mūsu pašu zemītē, tieši uz Ogres un Ērgļu novadu (un arī uz Mazozolu un Ērgļu pagastu) robežas, un vietējais "Black Sabbath" ir upīte Nāruža...
♦ Nāk sēņu laiks...
→ Parasti viena no pirmajām sēnēm, ko iemācās atpazīt, ir sarkanā mušmire, tomēr tā nav pati indīgāka no sēnēm. Visindīgākā sēne ir zaļā mušmire. Jāuzmanās, lai sēņojot to nesajauktu ar kādu no zaļajām bērzlapēm. VAI TU ZINI, kā rīkoties šaubu gadījumā? Vienkārši – jāpārliecinās, vai sēnes kātiņa lejasdaļā ir vai nav bumbulis. Mušmirēm bumbulis ir vienmēr, bet bērzlapēm nav.
♦ Arī tās ir sēnes
♦ Īsa pamācība (šaušanas) mīlēšanā
→ ... kādā saulainā pēcpudienā Madonas novada "Paleju" šautuvē... gluži neticamu rezultātu – 100 punktus no 100 iespējamajiem (!) – 35 m "skrejošajā cūkā" sašauj 19 gadu vecais juniors Edžus Bumbieris no Valdemārpils (attēlā). Šādu rezultātu "Paleju" šautuve pieredz vien otro reizi savas pastāvēšanas vēsturē (pirmo reizi tas izdevies Andim Anspokam).
Latvijas Šaušanas federācijas valdes loceklis Vilnis Jaunzems ir sajūsmā: "Edžus vēl vairākus gadus startēs junioros, bet jau tagad viņš uzvar pieaugušo konkurencē. Talants! Viņš cītīgi trenējas mednieku un šāvēju klubā "Bebra kungs" un ir iemācījies... un šāvēju klubā "Bebra kungs" un ir iemācījies... Viņš arī skolā labi mācās, zina valodas, un tas šaušanai ir svarīgi. Lai iemācītos labi šaut, ir lietas, kas ir jāzina. Tās tev var izstāstīt, un tad vajadzīga atmiņa, lai to izstāstīto atcerētos. Edžus gan klausās, gan iegaumē, gan izpilda un mācās..."
♦ “Purnavu Muižas kauss 2016” Mārkulīčos
♦ Veči! Vēži! Vakarā! Lielaucē!
→ Šis stāsts nav par medībām. Lai arī aizsācies zvēru medību licenču gādāšanas vizītes laikā, tas gribot negribot novedīs pie un būs par "Mammasdabas" paspārnē esošajiem ūdeņiem un tur mītošām radībām. Kas, starp citu, arī dabūnamas rokā tikai tad, ja "mednieka" ķešā nopietna "šēne". Īsi sakot – Lielauces ezers. Un licencētā vēžošana.
♦ Anglijas karaļnama cienīgu vizuļu meistars
→ Anglijā ne kurš katrs veikals var lepoties ar apliecinājumu, ka tā produkcija ir karaļnama cienīga. Makšķernieku veikalam "Farlows", kas dibināts 1840. gadā, apliecinājums par tiesībām pārdot preces karaļnama ģimenes locekļiem ir. Un tas vien jau nozīmē augstu kvalitāti.
Mēs Latvijā savukārt varam lepoties, ka šajā veikalā nopērkami arī rīdzinieka Oļega ARSEŅINA (attēlā) darinājumi. Turklāt viņam ticis gods izgatavot arī pirmā "Farlows" vizuļa kopijas, kas veltītas veikala 175 gadu jubilejai!
♦ Dižmedības: trofejmedību aizliegums var nodarīt vairāk slikta nekā laba
♦ Lāčos. Uz Upes Ceļu jeb Cilvēku Midzeni
→ Nikolajs Antipenko (attēlā no labās) kopā ar dēlu Dmitriju pērn septembrī piecas dienas medīja vietā, kur, cik nu zināms, līdz tam neviens Latvijas mednieks vēl nebija medījis – Krievijas Federācijas Hantu-mansu autonomā apvidus austrumdaļā, Surgutas rajonā, netālu no Pitjjahas pilsētiņas. Tai vietā lāču pārlieku daudz – aicināti talkā...
♦ Ieroča siksna, fiksators un atbalsts vienā “flakonā”
♦ Kūmiņš tomātos
♦ Atjaunota karšu sērija “Ar karti dabā”
→ Jau iepriekš MMD šo "Karšu apgāda Jāņa sēta" izdevumu sēriju slavēja un daudzināja kā labāko, kas Latvijā un par Latviju pieejams, ja kāds dabā doties gribētājs vai vienkārši dzimtās zemes apceļotājs sāk lūkoties pēc labām, uzticamām un– kas jo būtiski! – ilglaicīgām (lasi – ļoti izturīgām) kartēm.
Nu nācis klajā jauns izdevums. Un droši var apgalvot – vēl labāks!
Atjaunoto izdevumu būtiskākais papildinājums ir sadaļa "Dabas taku ceļvedis", kurā iekļautas katra novada – Zemgales, Kurzemes, Latgales un Vidzemes – labākās dabas takas, kopā vairāk nekā 60. Šāds apkopojums Latvijā veikts pirmo reizi un veidots kopā ar ekspertiem no portāla "dodies.lv".
