MMD 2016. gada septembra / oktobra numura (2016/05) SATURS
♦ Par kādu "dāvanu" medniekiem
→ Gadu pēc gada dokumentējot "Minhauzena" norises un lielākoties atrodoties tādā kā "vērotāja no malas" pozīcijā, nav viegli ikreiz atrast jaunu, konkrētajam medniekfestivālam īpaši atbilstošo stīgu, to īpašo noskaņu, kas kārtējo "Minhauzenu" atšķir no visiem citiem. Šoreiz, vērojot un bildējot, šķita, ka šīs problēmas nebūs. Lietus taču! Citu tik slapju "Minhauzenu", nudien, nevaru atcerēties...
♦ Munīcija. Lieli iepakojumi un plintes "garšas" meklējumi
→ Noslēdzot sāgu par ceļojumu uz "IWA OutdoorClassics 2016" Nirnbergā, jau tradicionāli pieminēsim munīciju. Jāteic, ka šī nepavisam nav tā sfēra, kurā nebijuši jaunumi parādās lielos apjomos. Tomēr šis tas interesants uzrodas bezmaz ik gadu. Šogad – ievērības cienīgi ir šādi tādi jauni paņēmieni patronu tirdzniecībā no "RWS" un "Remington", papildinājumi bezsvina vītņu munīcijas rindās vai jauna "Winchester" svina vītņu lodes konstrukcija. Par to visu – MMD lappusēs...
♦ Staltbriežu trofejas. Priekšlikums attīstībai
→ Gunārs Skriba: "Atļaušos nākt klajā ar kādu priekšlikumu – tā teikt, pārdomām nākamajiem medību trofeju izstāžu organizētajiem. Varbūt beidzot mums Latvijā būtu laiks padomāt par to, kā padarīt interesantākas medību trofeju izstādes? Staltbriežu ragu ziņā tāda iespēja pastāv! Un tas izdarāms, daudz nepiepūloties...
♦ ĪADT un medības. Gaujas Nacionālais parks
♦ GNP. Dosjē
♦ Medniekiem pašlaik nav par ko sūdzēties!
→ Jānis Renga: "Kopā ar jaunajiem noteikumiem ir pagājuši vairāki gadi, un Gaujas Nacionālais parks nav izputējis. Domāju, tā varēja medīt, sākot no paša parka sākuma, no 1973. gada... Vienīgās problēmas ir ar īpašniekiem, kas neslēdz līgumus ar medniekiem un kuru īpašumos dzīvnieki koncentrējas..."
♦ Pastāvēs, kas mainīsies?
♦ Pirmais alnis Cēsīm, pirmais briedis Parkam
→ Andrejs Krūmiņš ir PIRMAIS Skribas komandas dalībnieks, kuram Ugāles pusē izdodas veiksmīgi imobilizēt staltbriedi, kurš – tātad arī kā PIRMAIS – tiek pārvests no Kurzemes uz GNP. Un kļūst par pirmsākumu, par pamatu tam staltbrieža veiksmes stāstam Latvijā, ko droši vien "lielās līnijās" zina atstāstīt ikviens daudzmaz erudīts mednieks mūsu zemē...
♦ Praktiskais un internacionālais amerikānisms
→ Jau pērn, vērtējot amerikāņu pienesumu izstādes "IWA OutdoorClassics" gadskārtējā druvā, prātojām, ka aizokeāna ieročbūvnieku piedāvājumā nav daudz tādu "odziņu", kas varētu ieinteresēt ar IWA apskatiem regulāri lutināto MMD lasītāju. Līdzīga aina bija vērojama arī šogad – rādījās, ka atsevišķas prezentēšanas vērts bija teju tikai "budžetnieku" idejas nesēja "Savage" jaunākais piedāvājums, šis tas no "Ruger" un viens mūspusē mazāk zināma ražotāja izstrādājums. Tos tad arī piedāvājam lasītāju vērtējumam...
♦ "Purnavu Muižas kauss 2016". Rezultāti un foto
♦ Par klusinātājiem vispār un norvēģu ražojumiem atsevišķi
→ Šā gada sacensībās "Purnavu Muižas kauss", kas 18. jūnijā norisinājās sporta kluba "Mārkulīči" šautuvē Straupes pagastā, iznāca visai reta un interesanta iespēja aprunāties ar Halvardu VINTERSETU – norvēģu firmas "A-Tec" izpilddirektoru. Saruna, loģiski, grozījās ap "A-Tec" ražotajiem medību vītņstobru klusinātājiem, to priekšrocībām, izmantošanas un kopšanas sīkumiem, kā arī citām lietām, ko būtu vērts zināt potenciālajam klusinātāja lietotājam.
♦ Kur meklēt savu dabas garšu?
→ 9. jūlijā Amatas novads ielūdza dabas draugus, kulinārijas mīļotājus, gardēžus un visus citus interesentus uz Zaubes Savvaļas kulināro festivālu, kas Latvijā norisinājās pirmo reizi. Turklāt ielūdzējos bija ne tikai novads, bet arī rosīgākie festivāla dalībnieki – mednieku un makšķernieku klubs "Zaube". Lai zaubēniešiem un viesiem celtu galdā meža labumus, talkā aicinātas arī mednieku sievas, kas uz degustāciju galda sarindojušas cepešus, kotletes, ruletes, pastētes un vēl daudzas citas gardas uzkodas...
♦ "Kaza ar ragiem Nr. 1" – izpēte pierāda pieņēmumus
♦ Arī mednieks ir tikai vīrietis
♦ Pamatu pamats – meklējiet grāmatnīcās!
♦ Strādāt un atpūsties ar prieku. Jaunais "Nissan Navara"
→ Edvīns Bauers: "Ziniet, ir ļoti patīkami rakstīt par kādas automašīnas testu, ja šī automašīna patīk. Ja ar to prieks braukt. Ja kopā pavadītajā laikā netiek atklāti trūkumi, kas bojā braukšanas prieku. Jaunais "Nissan Navara" pikaps ir tāds. Mēs kopā bijām trīs dienas un noripojām teju 500 kilometrus, tāpēc es droši varu teikt – ja vien jums nepieciešams ērts, funkcionāls, mūsdienīgs apvidus auto, tad te nu tas ir!
♦ Optika. Vienkārši – šis tas jauns
→ "Schmidt & Bender" (Vācija) stends, izstādē "IWA OutdoorClassic" bija viens no greznākajiem un iespaidīgākajiem visā izstādē. Savukārt šis attēls demonstrē grandiozā stenda īpašo "odziņu" – pie izstāžu zāles stikla sienas ierīkoto uzskatāmo tālšaušanas demonstrācijas līniju, kas "šmitbenderu" veiktspēju ļāva novērtēt praktiski: no 300 līdz 2500 un pat 5000 metru distancei.
♦ Muzeja slepenie krājumi – gliemji
→ VAI TU ZINI, ka Baltijas jūrā biežāk sastopamas ir tikai četru sugu gliemenes? Taču tās ir ļoti nozīmīgas daudzu ūdensputnu un zivju ēdienkartē. Parastā ēdamgliemene Mytilus trossulus ir viegli atšķirama tās salīdzinoši vistumšāko gliemežvāku dēļ.
♦ Ekoloģijas pamati, 9. daļa. Ekoloģijas zināšanu nozīme ilgtspējīgām medībām
♦ Mazkalibri un ieroči meitenēm...
→ Lūk, viens itāļu ierocis, par kuru var izrādīt interesi dāmas, – 20. kalibra gludstobra pusautomāts "Benelli Raffaello Ethos 20". Nu ko te vēl piebilst – skaisti un eleganti...
♦ Dažas atmiņas un pārdomas par medībām
♦ Viņi laikam nav medījami?
♦ Uz Namībiju. Ne tikai Dienvidu Krustu lūkoties
→ Uldis ROĶIS medībās gājis kopš 1972. gada. Bet, lai saprastu viņa vecumu šobrīd, no šā gadskaitļa jāatmet vien tie tūkstošu un simtu cipari. Kopš medībgaitu sākuma medījis turpat Valmieras apkaimē, Brenguļu mednieku kolektīvā, reizumis paviesojies Saldus pusē, kur medī viņa znots Gundars Krastiņš, bet pirms kādiem gadiem piepildījis sapni pamedīt Āfrikā. Patiesībā gan vairāk prieka bijis no citas pasaules iepazīšanas, no baudas, kas gūta, tās atšķirīgās dabas skaistumu vērojot...
♦ Par staltbriežu ieaudzēšanu Ziemeļvidzemē
→ Pirms diviem gadiem Alojas mednieku klubs sarīkoja medību trofeju izstādi. Toreiz, savu izstādi atklājot, īpaši tika godināti vīri, kas ieviesuši staltbriežus Ziemeļvidzemē. Godinājums bija pelnīts – tur, Alojas kluba izstādes stendos, dominēja staltbriežu ragu trofejas. Tas šķita teju neticami – kā nekā kopš sākuma, tas ir, pirmo staltbriežu ievešanas šai pusē, bija pagājuši tikai 35 gadi... Šogad savukārt atzīmējama cita gadadiena – 30 gadu kopš pirmajām veiksmīgajām ieaudzēto staltbriežu medībām šajā pusē...
♦ Tracis radio, internetā un ļaužu prātos:
♦Kāpēc LOB neiestājas pret putnu medībām?
♦ Piezīmes uz "Zaļā viļņa" manuskripta malām
→ MMD lasītājiem un "drukātajai vēsturei" piedāvājam gan V.Ķerus (LOBB) viedokli par putnu medībām, gan – zināšanai un izvērtēšanai – dažas piebildes par 13. augusta radioraidījumā "Zaļais vilnis" izskanējušajām tā dalībnieku prātulām...
♦ Ziemas rapsis un stirnas
→ Saindēšanās gadījumi ar tā dēvēto ziemas rapsi stirnām ir problēma, kas aktualizējās Austrijā 1986.–1987. gada ziemā, kad pirmo reizi tika ziņots par daudziem aizdomīgiem stirnu uzvedības izmaiņu gadījumiem. Skartajiem indivīdiem bija vērojamas samazinātas bailes no cilvēkiem vai medību suņiem, kā arī akluma pazīmes. Slovākijā, pētot mirušās (ar rapsi saindējušās) stirnas, tika konstatēta virkne izmaiņu šo dzīvnieku iekšējos orgānos.
♦ Jauns uznāciens. "Grisport"
→ Latvijas mednieku pirmā oficiālā iepazīšanās ar šo firmas zīmi notika šāgada "MMD Kausos". Pirms mačiem pieteicām apmēram šādi: "Pilnīgs jaunums. Viens no jaunākajiem piedāvājumiem medniekiem un dabā gājējiem. Itāļu "Grisport" apavi. Droši darināti ādas zābaki, ko radījuši savas jomas profesionāļi. "Kausu" brīvdabas izstādē varēsit iepazīties ar plašu šā zīmola apavu klāstu, "Kausu" balvu grozu kuplina divi pāri "Grisport Decoy" medību zābaku..." Šoreiz žurnāla lappusēs – ieskats piedāvājumā, kas pieejams SIA "Ieroči" veikalos, kā arī ielūkošanās atsauksmē, ko par šiem "Pro klases, bet vidēja cenu līmeņa" apaviem runā pasaulē.
♦ Maza taka lēnai baudai
→ Līgatnes (Ligates) upes dabas taka nav skrējējiem. Arī tālu gājienu kārotājiem ne. Takas cilpa, ko veido šaura un brīžam dūkstaina augšup-lejup taciņa gar upītes labo krastu un ērts margotu koka planku "lielceļš" gar kreiso, pieveicama pārdesmit minūtēs. Taču var arī lēnām – stundu, divas. Vērojot. Ieskatoties. Ieklausoties. Laikam jau tikai tā iegūstams tas vērtīgākais, ko daba še dāsni dāvā. Katra upes līkumiņa unikalitāti. Veca meža īpašo sajūtu. Cilvēka salīdzinoši maz skartas vides sajūtu.
♦ Nenovērtētā delikatese – aļņa lūpa
→ Šobrīd, kad iet vaļā ne tikai skaistākās un aizraujošakās, bet arī "kulināri piepildītākās" staltbriežu un aļņu buļļu medības, gribam padalīties ar recepti, kas ir sena kā pasaule. Proti – kā pagatavot aļņa lūpu? MMD ļoti iepatikās mūsu drauga, Kirovas institūta (VNIIOZ) zinātnieka Aleksandra Saveļjeva ieteiktā "sliņķu metode" – aļņa deguna vārīšana ar visu apmatojumu....
